Ikdienā mēs pat neiedomājamies – kāpēc mums tie ir nepieciešami, kāda no tiem jēga, kāpēc….
Parasti viena no pirmajām asociācijām vārdam “standarts” ir – tas ir kaut kas birokrātisks, apgrūtinošs, bremzējošs, utt.
Taču patiesība ir daudz skarbāka – standarti mums ikdienā nodrošina arī – dzīvību un izdzīvošanu. Kā?
Iedomāsimies situāciju, ka kādam cilvēkam ir radusies komplicēta veselības problēma, kas apdraud viņa dzīvību. Ja mums nebūtu iepriekš uzkrātas pieredzes un zināšanu – kā mediķiem rīkoties, tad dzīvības glābšana praktiski nebūtu iespējama.
Jā, katrs konkrētais saslimšanas gadījums ir individuāls, bet pēc sākotnējā novērtējuma – konkrētajai situācijai ir jau “atstrādātas”/ standartizētas mediķu darbības jeb “dzīvības glābšanas ABC” (arī katram topošajam autovadītājam ko vienkāršotu līdzīgu māca).
Starp citu – arī sākotnējais novērtējums – ir daļa no vadības grupas standartu pamatu pamatiem (ISO 9001, 14001, 27001, 50001, 45001 (jeb OHSAS 18001)).
Pirms šo vadības grupas standartu ieviešanas – tiek veikts sākotnējais uzņēmuma situācijas novērtējums.
Ikdienā, lai mēs kaut kur pārvietotos – mēs iekļaujamies cilvēku un transportu kopīgajā satiksmē. Lai pārvietošanās būtu droša ir izveidoti ceļu satiksmes noteikumi – kas savā dziļākajā būtībā apkopo standartizētus jeb visā pasaulē pieņemtus risinājumus par to, kā jārīkojas pārvietojoties ar transportu vai kājām.
Protams, standartizētu risinājumu ievērošanu ceļu satiksmē pagaidām vēl nevar attiecināt uz visu pasauli. Ir dažas vietas, kur šie vispārpieņemtie standarti gluži nestrādā … Izdzīvot šādās situācijās var, bet būsim godīgi – tas ir diezgan bīstami un nosaukt to par veiksmīgu satiksmi arī īsti nevaram:
https://www.youtube.com/watch?v=aRQ-RUoNONM , vai arī šādi:
https://www.youtube.com/watch?v=iEIk3RpV6RA
Ja vēlreiz par standartiem un dzīvībai svarīgo.
Šodien šķiet pašsaprotami, ka ir vienots/ standartizēts risinājums – VIENS, ĪSS tālruņa numurs, pa kuru zvanot var nekavējoši sasniegt glābšanas dienestu un nezaudēt vērtīgās sekundes, kas var būt izšķiroši kāda cilvēka dzīvības glābšanai. BET.
Ja katrā valstī nebūtu vienoti tālruņu numuri, pa kuriem var iegūt savienojumu ar glābšanas dienestu, un šie numuri katrā pilsētā/ reģionā būtu atšķirīgi, un nevis īsi 3 – ciparu, bet sarežģītas astoņu ciparu kombinācijas – tad noteikti arī izšķirošā brīdī tas radītu būtisku apdraudējumu vispār sasniegt attiecīgo glābšanas dienestu.
Secinājums – bez standartiem un standartizētiem risinājumiem mēs tomēr nevaram dzīvot, ja nedzīvojam vieni, bet cilvēku sabiedrībā.
Tas īsumā vēlreiz par mums tik svarīgajiem standartiem mūsu ikdienā.
