Gandrīz visā ES jau ilgāku laiku aktuāla tēma ir Brexit. Šis jautājums ir izvērtēts un izanalizēts no dažādiem aspektiem. Publiskā telpā ļoti daudz tiek runāts un arī pierādīts, kādas problēmas Lielbritāniju sagaida pēc kopējā tirgus pamešanas. Faktiski šis problēmas ir sākušās ar joprojām neskaidro Brexit statusu. Daudzi uzņēmēji, investori šo ilgo neziņas periodu nevēlas gaidīt bezgalīgi, jo neskaidrība, nedrošība liek viņiem pamest Lielbritānijas tirgu un meklēt citu – drošāku, prognozējamāku.
Bet, ko mums saka ISO saimes standarti?
Viena no pamat lietām, ko ISO standarti prasa – apzināt un izvērtēt riskus. Nav tik būtiski, kāpēc Brexit balsojums sanāca, tā, kā sanāca, bet skaidrs, ka cilvēki, kas balsoja – nezināja, negribēja zināt – kādi riski sagaidāmi Brexit gadījumā.
Viennozīmīgi, ka tieši visu iespējamo risku analīzes, pirms Brexit balsojuma pietrūka – gan no politiķu puses, gan, jo īpaši no pašu balsotāju puses. ISO standarti liek vērtēt visus iespējamos riskus, piemēram, kādi riski pastāv, lai sasniegtu plānotos rezultātus? Ir zināmas n-tās iespējas, sistēmas, matricas – kā tiek vērtēti riski. Atliek tikai tās izmantot.
Piemēram, ISO 9001 par šo ir atsevišķs punkts – pārmaiņu plānošana. Ļoti īsi un kodolīgi, bet pietiekami, lai jebkurš uzņēmums, organizācija, pat valsts pārvalde un iedzīvotāji par šo aizdomātos.
Kas gan varētu būt vēl vienkāršāk un saprotamāk, ja vēlamies kādas pārmaiņas, tad paši sev vai pārmaiņu organizatoriem uzdodam – kāpēc šādas pārmaiņas un kāds mērķis? Kā pārmaiņas ietekmēs uzņēmumu, jebkuru organizāciju? Kādus resursus pārmaiņas prasīs un vai šādi resursi uzņēmumam, valstij ir? Kurš būs atbildīgais par pārmaiņām – kas mainīsies uzņēmuma/ valsts struktūrā, atbildību un pilnvaru sadalē? Respektīvi – pirms kaut ko uzsākam darīt – vispirms saprotam, ko tieši vēlamies sasniegt, izvērtējam sekas, plānojam pārmaiņas un saprotam, kas mums ir nepieciešams, lai to realizētu un protams – nosakām – kurš un ko dara pārmaiņu realizācijā.
